Mēnesis: 2017. gada aprīlis

Absolūtos skaitļos visvairāk skatītāju 2011./2012.gadā pulcējis Dailes teātris ‒ 212 813, kas arī nospēlējis visvairāk izrāžu ‒ 515. Skatītāju skaits Dailes teātrī pagājušosezon pieaudzis par 20,7 tūkstošiem jeb 10%. Teātra zāles bijušas piepildītas vidēji par 90%, informēja teātra pārstāve Liene Jakovļeva.

Apmeklētāju un izrāžu skaita ziņā Dailes teātrim uz papēžiem min Nacionālais teātris, ko pagājušajā sezonā apmeklējuši 199 394 skatītāji jeb par 12% vairāk nekā gadu iepriekš. Nacionālajā teātrī sezonas laikā nospēlēta 481 izrāde, vidējais zāļu piepildījums ‒ 80,15%, pastāstīja teātra pārstāve Līga Rimšēvica.

Pilnākās zāles pagājušajā sezonā bijušas Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) un Valmieras Drāmas teātrī (VDT) ‒ tur izrādēs bija aizpildīti vidēji 92,2% vietu. Saskaņā ar JRT pārstāves Dagnijas Grīnfeldes sniegto informāciju JRT pagājušosezon nospēlētas kopumā 499 izrādes, kuras apmeklējuši 104 987 skatītāji. Tas gan ir mazliet mazāk nekā sezonu iepriekš, kad JRT 455 izrādes noskatījās 107 349 skatītāji. Arī VDT apmeklētāju skaits samazinājies no 59 459 līdz 50 720, kopumā nospēlētas 325 izrādes, informēja teātra pārstāve Zane Peļņika.

Nesen rekonstruētais Rīgas Krievu teātris, kas 2011./2012.gada sezonu jau pilnībā aizvadīja savās vēsturiskajās telpās, piedzīvojis vislielāko apmeklētāju skaita pieaugumu ‒ par 20%, savukārt nospēlēto izrāžu skaits pieaudzis par 19%. Rīgas Krievu teātri kopumā apmeklējuši 99 420 skatītāju, spēlētas 304 izrādes. Vidējais zāles piepildījums bija 82% (Lielajā zālē ‒ 68%, Mazajā zālē ‒ 96%), pavēstīja teātra pārstāve Inga Aizbalte.

Apmeklētāju skaitu par apmēram 5% pagājušajā sezonā piedzīvojis arī Daugavpils teātris: ja 2010./2011.gada sezonā tajā izrādes apmeklēja 20 495 skatītāji, tad pērn ‒ jau 21 413. Pieaudzis izrāžu skaits ‒ no 136 līdz 159, un arī zāles kļuvušas mazliet pilnākas ‒ no 64,4% līdz 67,3%, norādīja teātra pārstāvis Jānis Krūtkrāmelis.

Liepājas teātris pagājušajā sezonā 212 izrādēs pulcējis 68 567 skatītājus, kas ir par 14% vairāk nekā sezonu iepriekš un teju divreiz vairāk nekā 2004./2005.gada sezonā, kad teātra padome pieņēma lēmumu par jauna aktieru kursa mācībām Klaipēdas universitātē, kura absolventi tagad papildinājuši teātra aktieru rindas, pastāstīja teātra pārstāve Zanda Borga.

Biežāk spēlētās izrādes Dailes teātrī pagājušajā sezonā bija «Marlēna» un «Primadonnas» Lielajā zālē, kas spēlētas 36 reizes, «Pasaka par vērdiņu» Mazajā zālē (20 reizes) un «Pirmā grēka līcis» Kamerzālē (43 reizes). Vidējā biļešu cena bija 6,7 lati.

Nacionālajā teātrī populārākās izrādes bijušas «Latgola.lv» Lielajā zālē (spēlēta 35 reizes), «Lūgšana resnajai tantei» Jaunajā zālē (24 reizes) un «Mīli manu sievu» Aktieru zālē (20 reizes). Vidējā biļetes cena ‒ 6,65 lati.

JRT populārākās izrādes ‒ Lielajā zālē «Oblomovs» (36 izrādes), Mazajā zālē – «Skolotājs Jāps un klase» (34 izrādes), bet Talsu ielā – «Vigīlija. Sapnis par nomodu» (30 izrādes).

Rīgas Krievu teātrī vispopulārākā izrāde bijusi «Tango ar Stroku», kas nospēlēta 13 reižu ar 99,85% zāles piepildījumu. Savukārt Mazajā zālē izrāde «Ziema» spēlēta 17 reižu (vidējais piepildījums 98,5%). Vidējā biļešu cena Lielajā zālē ‒ 8,50 latu (pensionāriem, studentiem un skolēniem ar atlaidi – seši lati), bet Mazajā zālē ‒ deviņi lati (pensionāriem, studentiem un skolēniem ‒ 6,30 latu).

VDT pagājušās sezonas populārākā izrāde Lielajā zālē bija «Advents Silmačos» (spēlēta 15 reižu), Apaļajā zālē ‒ «Acālija» (25 reizes), Mazajā zālē ‒ «Bezkaunīgie veči» (26 reizes), bet uz Lielās zāles skatuves ‒ «Orfejs pazemē» (21 reizi). Biļešu cenas VDT svārstās no divarpus latiem uz bērnu izrādēm līdz deviņiem latiem.

Liepājas teātrī, kurā patlaban ir tikai viens spēles laukums ‒ Lielā zāle ‒, populārākās izrādes pēc ieņēmumiem bijušas «Vestsaidas stāsts» un «Pūt, vējiņi», vidējā biļešu cena – 5,15 latu. Savukārt Daugavpils teātrī lielāko skatītāju atsaucību izpelnījušās izrādes «Tartifs» Lielajā zālē un «Oskars un rozā dāma» uz Apaļās skatuves. Biļetes uz izrādēm Daugavpils teātrī maksāja vidēji četrus latus.

Tā ir valsts vaina!

2006. gadā tika pieņemts lēmums papildināt Liepājas teātra trupas dalībnieku skaitu, apmācot 16 jauniešus aktieru profesijai, Klaipēdas Universitātē. Šo iespēju izmantoja gandrīz visi jaunie Liepājas teātra aktieri… Tagad, strādājot teātrī, jaunie censoņi atrodas teju pie sasistas siles, jo sapratuši ka toreiz mācīties gribēšanas karstumā paņemtos kredītus (gan mācību, gan studējošo) nav iespēju atdot bankai.

“Mēs uzskatām, ka šī ir valsts problēma, jo, kad tos deva, kad ieviesa, tad tika solīts, ka pastāvēs iespēja tos arī dzēst,” intervijā TV Kurzemei izsakās Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.

Šīs sezonas sākumā jaunie aktieri teātrī saņēma minimālo algu. Kopš šā gada janvāra aktieru atalgojums ir 280 latu pirms nodokļu nomaksas plus atsevišķi honorāri par nospēlētajām izrādēm – aptuveni 30 – 40 latu apmērā pirms nodokļa nomaksas.

Studiju kredīta segšanai – 95 lati mēnesī!

“Ir bezcerība… Un ir doma par došanos kaut kur citur. Mūsu personīgā bilance paliek negatīva, kad mēs samaksājam visus rēķinus, īri, kredītu…” savu nākotni televīzijai “TV Kurzeme” iezīmē jaunā aktrise Madara Melne.

Liepājas pašvaldībai papildu līdzekļu aktieru algām nav. Arī teātris neko papildus nopelnīt nevar, jo tādā gadījumā nāktos pacelt biļešu cenas, kas rada risku zaudēt skatītājus!

Lūgums palīdzēt jau iesniegts!

Teātra direktors jau divas reizes lūdza palīdzības atbalstu Kultūras ministrijai, ierosinot atlikt kredīta atdošanas termiņu, taču saņēmis atteikumu.

“Mana vizīte pie kultūras ministra sagrāva visu tādu pozitīvo attieksmi pret valsti! Pat nepiedāvāja nekādu risinājumu, nekādu alternatīvu…” televīzijai “TV Kurzeme” sašutis stāsta teātra direktors.

Atlūgumu pagaidām neviens no jaunajiem aktieriem nav iesniedzis, taču sarunas par to bijušas. Ja aizietu jaunie aktieri – tas sagrautu repertuāra un jauniestudējumu plānu. Tagad visi nepacietībā gaida atbildi uz Ministru prezidentam un Valsts prezidentam nule nosūtīto vēstuli.

«Latvijas Jaunatnes teātra atjaunošana ir liels radošais un profesionālais izaicinājums, taču tas ir absolūti nepieciešams, jo gandrīz ceturtdaļgadsimtu Latvijas jaunatne un bērni teātra jomā ir bijuši bāreņu statusā – viņiem domātās izrādes lielākoties tapa pēc «pārpalikuma» principa, nevis mērķtiecīgi veidojot jaunatnes kultūrpolitiku,» par ieceri atjaunot Jaunatnes teātri teic tā mākslinieciskais vadītājs un režisors Ivars Lūsis.

Pirmais iestudējums, ar ko savus skatītājus uzrunās Jaunatnes teātris, ir daudzām paaudzēm labi zināmais stāsts par sunīti Pifu un viņa draugiem. Pirmizrāde notiks 2015.gada 3.janvārī pl.13.00 koncertzālē «Rīga», kas turpmāk būs Latvijas Jaunatnes teātra mājvieta. Šajā izrādē redzēsim Lailu Kirmušku, Jūliju Ļahu, Jāni Kirmušku, Pēteri Šogolovu, Edgaru Liporu un Jāni Mūrnieku, bet jaunus aranžējumus leģendārajām Jāņa Petera un Ivara Vīgnera dziesmām veido komponists Kristaps Krievkalns. Biļetes uz pirmizrādi jau ir nopērkamas «Biļešu paradīzē».

«Esmu priecīgs un pagodināts, ka jau savas atjaunošanas pirmajā sezonā koncertzāle «Rīga» un tās skatuve kļūs par mājvietu arī Latvijas Jaunatnes teātrim, kas nu varēs ne tikai plānot savu darbību ilgtermiņā, bet arī strādāt profesionālā vidē, izmantojot visas mūsu skatuves priekšrocības», stāsta koncertzāles «Rīga» atjaunotājs un vadītājs Juris Millers.

Atjaunotais Latvijas Jaunatnes teātris tiek veidots kā projektu teātris, kas ļaus iestudējumiem piesaistīt dažādu Latvijas teātru spilgtākos aktierus un režisorus, bet skatītājiem piedāvāt daudzpusīgu repertuāru – muzikālās izrādes «Un atkal Pifs» pirmizrādei sekos muzikālā izrāde «Žanna d’Arka», bet nākamajā sezonā iecerēti iestudējumi «Starp mums, meitenēm, runājot», «Suns un kaķe», kā arī citas izrādes. «Janvāra sākumā tiks izsludināts arī oriģināldramaturģijas konkurss, kurā aicināsim Latvijas dramaturgus iesūtīt savus bērnu un jauniešu dramaturģijas darbus, jo Latvijas Jaunatnes teātra mērķis ir ne tikai iestudēt labi zināmos bērnu dramaturģijas klasikas darbus, bet arī veicināt mūsdienu dramaturģijas attīstību,» piebilst Ivars Lūsis.

Teātra galvenā vieta un notikumu centrs ir skatuve, uz kuras izrādes laikā atrodas ne tikai aktieri, bet arī izrāžu vadītājs, suflieris un skatuves strādnieki. Izrāžu vadītājs kontrolē, lai aktieri laikus ierastos uz savām ainām izrādes laikā. Ar speciālu mikrofonu aktieri tiek saukti uz mēģinājumiem, kā arī tiek informēti diriģenti, skaņotāji un gaismotāji par izrādes sākumu.

Liepājas teātrī skatuve ir 12 m plata, 15 m dziļa un 18 m augsta. Aiz parterā sēdošo skatītāju mugurām atrodas divas mazas, bet ļoti nozīmīgas telpas. Skaņu studija, no kuras tiek atskaņoti izrādē esošie skaņas efekti. No šīs telpas tiek regulēts skaļums gan aktieru mikrofoniem, gan fonogrammām. Arī tehniskajiem darbiniekiem tiek iedots izrādes scenārijs, kuram jāseko līdzi mēģinājumos un izrādēs.

Arī gaismas izrādes laikā ir neatņemama sastāvdaļa! Liepājas teātra gaismas pults ir ražota Lielbritānijā un ir daudzfunkcionāla. Ar šāda veida gaismas pultīm tiek strādāts visā pasaulē, kā rokkoncertos, tā arī operās. Ar šīs pults palīdzību tiek regulēti prožektori, mainītas gaismu krāsas un izcelti atsevišķi elementi. Izrāžu gaismas tiek sarakstītas speciālos diskos, lai arī pēc pieciem gadiem izrādē gaisma būtu tik pat spoža un izteiksmīga kā pirmizrādē.

Skatītāju foajē ir atstāts tādā pašā izskatā un tādās pašās krāsās, kādas tās bija pirms 94 gadiem, kad šo teātra ēku atklāja. Tāpat kā citos Latvijas teātros, arī Liepājas teātrī sienas rotā aktieru foto un spilgtākie brīži no izrādēm. „Kolēģi, kas atbrauc no citiem teātriem, saka, ka šeit ir šī teātra aura,” lepojas bijusī Liepājas teātra aktrise Aina Karele.

Grimētavā katrai aktrisei ir savs skapītis ar spoguļiem, kur vēl iespējams veikt pēdējos uzlabojumus pirms iziešanas uz skatuves. Pirms tam aktieri iziet caur frizētavu, kur tiek pie pamatgrima un parūkas.

Teātrī aizkulises ir sadalītas pusēs – labā puse, kurā vairāk uzturas aktieri, un kreisā puse, kur atrodas grimētavas aktrisēm. Katrā no pusēm atrodas trīs grimētavas, kurās savukārt ir sešas vietas, kur pucēties. Ģērbēja sagatavo drēbes, kuras nepieciešamas konkrētajai izrādei, un atstāj tās aktieriem. Parūkas un kostīmi tiek šūti teātra darbnīcā, un papildus nepieciešamās lietas tiek nopirktas veikalos. Tās tiek ļoti rūpīgi uzglabātas, lai kalpotu ilgi un ātri nenolietotos.

Teātra jumta telpās atrodas darbnīcas, kur mākslinieces apglezno izrādēm nepieciešamās dekorācijas. Tās tiek veidotas pēc iepriekš izveidota maketa, kur katrs dekorācijas elements ir izgatavots divdesmit reizes mazāks nekā reālajā izmērā. Telpas ir ar stikla griestiem un ļoti gaišas. Tās izveidotas speciāli, lai veicinātu krāsas žūšanu.

Meitenes var nebaidīties nākt un apmeklēt Liepājas teātri, jo klīst leģenda par Balto dāmu, kura vienmēr ir nomodā par teātra apmeklētājām. Tā ir meitene, kura nelaimīgas mīlestības dēļ raudājusi uz kāda akmens teātra ielā. Tā kā šo akmeni nav bijis iespējams pārvietot, to iemūrēja teātra sienās, bet pati meitene devās uz kanāla pusi.

Bet kopš tā brīža, īpaši vējainās naktīs, kāds balts tēls regulāri klīst pa teātra telpām. Pēc vecās ēkas nojaukšanas tas pārnācis uz jauno, un nu vairāk nekā 100 gadus šeit sargā jaunu meiteņu godu, biedēdams teātra donžuānus. Ja vien vēlaties apskatīt Liepājas Teātra viesmīlīgās telpas savām acīm, ir iespēja pieteikties ekskursijām grupās!

No 762 253 teātra apmeklētājiem 26% apmeklējuši Dailes teātri un 25% devuši priekšroku Nacionālajā teātrī uzvestajiem iestudējumiem. Nacionālais teātris Dailes teātri savukārt apsteidzis ieņēmumos, apgrozot 3,52 miljonus eiro. Dailes teātrim šis rādītājs bijis 3,15 miljoni eiro.

Abi lielākie Latvijas teātri iestudējuši arī visvairāk izrāžu. Nacionālais teātris pērn izrādījis 18 jaunas izrādes, savukārt Dailes teātris – 15. Daudz no šī rādītāja neatpaliek Valmieras Drāmas teātris, kurā skatītājiem pagājušajā gadā piedāvātas 13 jaunas izrādes. Pa deviņām jaunām izrādēm iestudējuši Liepājas un Daugavpils teātri, savukārt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris un Rīgas Jaunais teātris (JRT) skatītājiem piedāvājuši astoņus jaunus iestudējumus.

No kopējiem 762 253 teātra apmeklētājiem JRT bijuši 14,6%, sniedzot teātrim 2,29 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt Rīgas Krievu teātri apmeklējuši 12,63%, palīdzot teātrim sasniegt 2,46 miljonu eiro apgrozījumu. Liepājas teātra skatītāji veido 10,74% no kopējā skaita. Tā apgrozījumi pērn bijuši 0,58 miljoni eiro. Valmieras teātri apmeklējuši 7,88%, un tā apgrozījums veido 0,7 miljonus eiro. Daugavpils teātrī pabijuši 3% no visiem teātra apmeklētājiem. Teātra apgrozījums pērn bijis 0,17 miljoni eiro.

Reģionālie teātri izcēlušies 2012./2013.gada teātra balvas «Spēlmaņu nakts» vērtējumā. Balvu saņēmis tikai viens Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš. Balvu kā labākā izrāde saņēma Liepājas teātrī iestudētā «Stavangera» un gada režisora titulu – Konstantīns Bogomolovs, kurš iestudējis šo izrādi. Par gada labāko aktrisi tika atzīta Valmieras teātrī spēlējošā Elīna Vāne.

Kopš režisors Dž. Dž. Džilindžers uzaicināja tevi tēlot galveno lomu skandalozajā izrādē Lolita, tev ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Kā jūties? Esmu apjukusi! Vēl nevaru to visu apjēgt. Godīgi – man nepatīk visas tās lielās runāšanas, kur jāatbild uz jautājumiem, it īpaši ļoti personīgiem. Bet kas jādara – jādara. Tas tagad ir mans pienākums.

– Kad iepazinies ar režisoru?

– Kopš trīs gadu vecuma dziedāju bērnu vokālajā studijā Knīpas un knauķi. Divpadsmit gadu vecumā piedalījos muzikālajā bērnu izrādē Īkstīte, kas tika iestudēta Dailes teātri. Tieši Dž. Dž. Džilindžers bija šā iestudējuma režisors. Viņš mani pamanīja un uzaicināja piedalīties savā izrādē Petras fon Kantas rūgtās asaras.

– Atceries to mirkli, kad Džilindžers uzaicināja spēlēt Lolitu?

– To brīdi atceros ļoti labi. (Ievas acis iemirdzas.) Viņš pienāca pie manis un pavisam mierīgi teica: Gatavojies, tu nākamgad spēlēsi Lolitas lomu! Blakus stāvēja aktieris Gints Grāvelis, kurš to visu apstiprināja, teikdams: Jā, jā, viss būs forši! Biju pilnīgā šokā un nezināju, ko teikt. Bet viņš jau arī negaidīja, ka es kaut ko teikšu. Viņš zināja, ka es neteikšu nē. Biju ļoti apjukusi un baidījos – vai es to varēšu? Esmu šausmīgi nepašpārliecināta.

– Ko režisors tevī saskatīja?

– Pajautājiet viņam! Vienmēr esmu gribējusi to zināt. Nopietni! Man visi to jautā, un es nevaru atbildēt. Bieži vien to jautāju pati sev – ko gan viņš manī saskatīja?

– Vai viņš bieži dod tev padomus?

– Viņš ir režisors, tāpēc visu laiku saka, kas un kā jādara. Viņš tik atkārto: Tu jau visu man vari, tu jau visu vari! Domāju: Ak, kungs, kāpēc viņš domā, ka es visu varu?

– Kā ir iejusties Lolitas lomā?

– Ļoti interesanti, jo viņa ir meitene, kura rakstura ziņā ir man pretēja. Izrādē nobriedis vīrietis Humberts (lomā Harijs Spanovskis vai Mārtiņš Vilsons) iemīlas tevis attēlotajā Lolitā. Kā ir sastrādāties ar vecākiem un pieredzējušākiem aktieriem?

– Tā ir šausmīgi liela pieredze. No viņiem var ļoti daudz mācīties. Viņi ļoti daudz man palīdz, sniedz visādus padomus – es visu ķeru, grābju un mācos.

– Vai tev kādreiz ir paticis vecāks vīrietis?

– Personiskas dabas jautājums. (Pasmaida.) Paticis? Protams, ir paticis. Parasti jau mazas meitenes ieķeras vecākos vīriešos… Man arī tā bija!

– Vai jau bērnībā sapņoji par aktrises karjeru?

– Banāli, bet tā tas ir. Kad biju maziņa, mamma veda uz izrādēm. Tieši Dailes teātris man bija vistuvākais, un, kad uzzināju, ka Īkstīte tiek iestudēta tieši tur, biju ļoti priecīga. Laikam liktenis tāds! (Pasmaida.) Jā, mans sapnis ir piepildījies, bet tagad jātiecas uz augstākiem mērķiem. Nav forši, ja sapņi tik ātri piepildās. Gribas pacīnīties.

– Kāda biji bērnībā?

– Biju kārtīga meitene, bet brālis bija tas nepaklausīgais. Viņš ir četrus gadus vecāks par mani.

– Nedarbus darīji?

– Mājās uz letes stāvēja divi lati. Gāju pa istabu, ieraudzīju un paņēmu. Pēc tam pagāja divas dienas – un es sāku šausmīgi raudāt. Laikam sirdsapziņa sāka mocīt, un es atdevu tos mammai. Tas liecina par to, cik prātīga es biju. Vēl biju ļoti apaļa meitene.

– Tiešām?

– Jā, līdz piektajai klasei biju īsta apalīte, maza bumbiņa.

– Pirms izrādēm uztraucies?

– Pusstundu pirms izrādes ir uztraukums, bet, kad uzeju uz skatuves, tas pazūd. Beidzas pirmais cēliens, desmit minūtes pirms otrā uznāciena – un atkal ir uztraukums!

– Skolotāji nepukst, ka izrāžu un mēģinājumu dēļ nākas kavēt stundas?

– Viņi attiecas ļoti pozitīvi. Skolas direktors ir ļoti priecīgs, bija ieradies arī uz pirmizrādi. Arī skolotāji ir ļoti pretimnākoši, iesaka, kā ātrāk visu nokārtot. Negatīvu attieksmi neesmu sajutusi.

– Kādas atsauksmes no klasesbiedriem?

– Visi mani atbalsta un priecājas. Tikai aktieri ir teikuši: Nu, ko tu ej uz tiem aktieriem? Tu taču zini, cik tas ir grūti?

– Bieži dzirdi komplimentus?

– Pēdējā laikā ļoti bieži. Gribas, lai tas viss ir balansā, lai kāds pasaka arī ko sliktu. Neesmu pieradusi, ka saka tik daudz labu vārdu. Parasti mulstu un nezinu, ko atbildēt. Vispār esmu kautrīga meitene. Teātris mani ir nedaudz atvēris, bet tik un tā neliela kautrības deva ir palikusi.

– Kā tu sadzīvoji ar trakajiem tīņa gadiem?

– Lolitas vecuma (13, 14 gadu) meitenes ir niķīgas, kašķīgas. Tas saucamais tīņu vecums, kad nepiekrīt vecākiem, runā pretī… Mamma teica, ka es to esot palaidusi garām. Man tāds nav bijis!

– Kā uzturi sevi formā?

– Uz diētām nesēžu! Fiziskā slodze Lolitas mēģinājuma laikā bija pamatīga – no deviņiem rītā līdz divpadsmitiem vakarā bija mēģinājumi, neizejot no teātra. Un tā divu mēnešu garumā. Izrādē ir ļoti daudz horeogrāfijas, tāpēc katru dienu vingrojām, dejojām. Pateicoties tam, tagad esmu daudz vairāk ieinteresēta par fiziskām aktivitātēm. Man pat patīk skolā uz sporta stundu aiziet, kas parasti meitenēm riebjas.

– Kā visu paspēj?

– Visi prasa – kā es šo slodzi varu izturēt! Ja tu dari to, kas tev patīk, tad to nogurumu nejūt vispār. Bet, kad vakarā aizbraucu mājās, ieguļos gultā, – tad pārņem tāds nogurums, ka nevaru vairs pakustēties.

– Vai esi domājusi filmēties arī kino?

– Bija tāda ideja. Biju uz provēm, bet tur nekas nesanāca. Man vairāk patīk teātris. Tā dzīvība, kad cilvēki sēž pretī, kad viss notiek uz vietas, – tas ir mirklis. Nevis filmē un pēc tam saliek kopā.

– Kādi tavi sapņi nākotnei?

– Mana dzīve ir teātris. Zinu, ka tas ir tas, ko gribu darīt. Es nekad mūžā nevarēšu sēdēt birojos, darīt kaut kādus rakstudarbus, kaut ko skaitīt. Man vajag sabiedrību. Darīšu visu, ko varēšu. Ja liktenis nebūs lēmis, tad nebūs… Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Un neko tur nevar mainīt.

– Kāda ir ideāla aktrise?

– Es tikai mācos! Nezinu, kas ir vajadzīgs, lai kļūtu par ideālu aktrisi. Man teica, ka es varot nemācīties par aktrisi, ka mani tik un tā pēc vidusskolas beigšanas pieņems Dailes teātrī. Teicu, ka gribu mācīties, lai zinātu visas lietas, kas aktierim ir jāzina.

– Novēlējums jauniešiem?

– Lai jums ir sapnis, mērķis. Dariet kaut ko, nesēdiet mājās un nečinkstiet, ka sapnis nav piepildāms. Labāk dari visu, lai tas piepildās.

Ieva raksta par sevi

Dīvaina? Pavisam noteikti. Mērķi? Ir, jo, ja nezini, ko gribi, dabūsi to, kas paliks pāri! Nevar bez ģimenes un saviem tuvajiem? Banāli, bet fakts! Sabiedrība, jauni cilvēki? Mans lauciņš. Tanci un baļļuki? Kaņešna! Gan jau pāries. Pesimists? Vienkārši labi informēts optimists. Miers? Ir brīži, kad kļūst skumji. Tāpēc es mīlu savu ģimeni un tuvos cilvēkus. Viņi tur rajonu un ir ar mani. Pozitīvas lietas? Sameklēšu, kur tik vajag, tomēr dzīvoju realitātē, tamdēļ bieži vien paliek baisi. A ko? Tāda dzīve.

Interesants info

– Ievas sapņu pilsēta ir Londona. Tur viņa jūtas kā mājās. – Jaunajai aktrisei patīk Šekspīra un Remarka darbi, piemēram, Romeo un Džuljeta, Hamlets. – Bērnībā Ieva bija ļoti paklausīga meitene. – Ievai pēc izskata ļoti patīk aktieris Džordžs Klūnijs. – Aktrise sevi salīdzina ar Mikipeli, Diskopeli. – Ieva neslēpj, ka no ķīmijas un fizikas neko nesaprot. – Ja Ieva nebūtu aktrise, tad gribētu būt žurnāliste.

Ieva Segliņa

Vecums: 16 (1. maijā būs 17) Augums: 1,73 m Horoskops: Vērsis Mācās: Rīgas Hanzas vidusskolas 10. klasē Hobiji: mūzika, literatūra, kino Mīļākā aktrise: Rēzija Kalniņa. Izcila aktrise Teātra pieredze: dalība mūziklā Īkstīte (2003); lomas Dailes teātra izrādēs Petras fon Kantas rūgtās asaras (2003), Spoka sonāte (2005) un tagad – Lolita.