Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzskata, ka «teātris kļūst par elitāru mākslu», tikai intelektuālajiem skatītājiem, kas nāk uz JRT, nav nekā kopēja ar «operas pirmizrāžu publiku».
[Vakar] preses konferencē Hermanis atzina, ka «jauniešiem Rīgā ir daudz vietu, kur izklaidēties», tāpēc teātris kā izklaides objekts ir zaudējis savu lomu. Par to liecinot arī Eiropas teātru kopējā tendence — režisori nelabprāt iestudē izrādes uz lielas skatuves. «Skatītāji nāk uz teātri, nevis lai dzirdētu kliedzienu, bet intīmu čukstu,» uzsvēra režisors.
Pats Hermanis ar saviem iestudējumiem nevēloties sniegt sabiedrībai nekādu «vēstījumu», viņa režijas esot «bezatbildīgas kā putna dziedāšana». «Es nodarbojos ar režiju, lai veidotu poētiskus tēlus, es neesmu ne vēsturnieks, ne pētnieks,» uzsvēra Hermanis.
JRT vadītājs atzina, ka jūtas «samulsis», jo pret viņa vadīto JRT tiekot lietoti «dubulti standarti». No vienas puses, JRT tiek atzinīgi vērtēts «Latvijas kultūras ārpolitikas kontekstā», jo ir rādījis savus iestudējumus apmēram 20 valstīs un vēl līdz šā gada beigām dosies 15 viesizrāžu turnejā. «JRT ārzemju viesizrādēm, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, netiek tērēts ne santīms valsts budžeta naudas,» uzsvēra režisors. Tieši otrādi — ārzemju viesizrādēs nopelnītie honorāri kļuvuši par pamatu presē izskanējušajiem sensacionālajiem apgalvojumiem, ka «JRT aktieri pelna tūkstoš latu mēnesī».
Savukārt pašmāju teātra kritiķi, pēc Hermaņa domām, nepelnīti noniecina JRT izrādes un paša Hermaņa iestudējumus, dēvējot tos par «studentu etīdēm», «režisora neveiksmi», kā arī pārpublicējot no apmēram 40 recenzijām vācu presē tikai kritiskos vērtējumus par Vladimira Sorokina romāna «Ledus» iestudējumu Rūras triennālē Gladbekā.
Kā LETA jau ziņoja, 16. septembrī Talsu ielā 1 skatītāju vērtējumam tiks nodota izrāde «Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā», ko režisors Alvis Hermanis veido pēc skandalozā krievu kulta rakstnieka Vladimira Sorokina romāna «Ledus».
Hermaņa izvēlētais darbs piedāvā provokatīvu skatījumu uz cilvēkiem un viņu attiecībām. Tas ir stāsts par īpatnu sektu — blondiem, zilacainiem ļaudīm, kas sabiedrībā meklē sev līdzīgos, sirdscilvēkus.
Šī ir kopējā projekta trešā un noslēdzošā daļa. Izmantojot kino valodu, Hermanis visus trīs iestudējumus raksturo šādi: Frankfurtē teātra mazajā skatuvē tika izmantots vidējais plāns, Gladbekā dominēs kopplāns, jo izrāde tiks spēlēta pamestā Rūras ogļu fabrikā, tā būs atraktīvāka, mērogos iegūs liela politiska izteikuma nozīmi, bet Rīgas iestudējums būs veidots tuvplānā, tas būs daudz intīmāks un maigs teātris.
Izrādes vizuālo tēlu veidos Monika Pormale, tiks izmantoti Harija Branta zīmējumi. Izrādē piedalīsies Sandra Zvīgule, Regīna Razuma, Inga Alsiņa, Iveta Pole, Jana Čivžele, Liena Šmukste, Gundars Āboliņš, Andris Keišs, Varis Piņķis, Ivars Krasts, Edgars Samītis, Aleksandrs Radzēvičs, Jevgeņijs Isajevs un Antons Zamišļajevs.
Bērniem līdz 16 gadu vecumam skatīties šo izrādi neiesaka.
Novembrī pirmizrādi piedzīvos Antona Čehova «Trīs māsas». Izrādes mērķis ir panākt saasinātu realitātes izjūtu, lai skatītāji kļūtu par aculieciniekiem brīdim, kad dzimst attiecības. Tādēļ izrādes akcents būs dzīva, jūtīga aktierspēle, kur galvenais ir dialoga un savstarpējo attiecību rašanās brīdis. Izrādes galvenā tēma būs par cilvēkiem bez mājām. Tie ir cilvēki «ne savā vietā». Ilgas pēc mājām te parādās gan praktiski, gan garīgi — kā sev atbilstošas vides meklējumi.
Izrādes režisore ir Māra Ķimele, scenogrāfe un kostīmu māksliniece — Eppa Kubu, lomas atveidos Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Inga Alsiņa vai Inga Tropa, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Andis Strods, Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš, Ēriks Vilsons, Aigars Apinis, Anta Enģele.
Novembrī skatītāju vērtējumam tiks nodota arī izrāde «LV» — latviešu varoņu «re: dekonstrukcija» — Lāčplēsis cauri laikiem. Izrāde būs varoņa meklējums mūsdienu sabiedrībā, izmantojot latviešu kultūras apziņā esošos arhetipiskos tēlus. Izrādes pamatu veido Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis», Raiņa «Uguns un nakts», Gunāra Priedes luga «Trīspadsmitā» un Māras Zālītes «Lāčplēsis».
Skatītājiem tiks piedāvāti iepriekšminēto autoru varoņa traktējumi, skatītāji būs tie, kas atbildēs, vai šie ideāli ir dzīvi arī šodien. Uz skatuves būs vairākas realitātes ilūzijas, izrādes apmeklētajiem būs jāizšķiras, kurai no tām noticēt. Pamatā divi aktieru trio izspēlēs dažādas robežsituācijas, aicinot katru pašu izvēlēties savu notikumu versiju.
Dramaturģiskā materiāla autore ir Inga Gaile, režisors — Andrejs Jarovojs, scenogrāfs — Kristiāns Brekte, muzikālo noformējumu veido dīdžeji AG un Raitis. Izrādē piedalīsies Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Sandra Zvīgule, Inga Alsiņa, Edgars Samītis, Jevgeņijs Isajevs, Andis Strods, Iveta Pole, Maija Apine.
Janvārī pirmizrādes būs diviem Alvja Hermaņa iestudējumiem — Jevģenija Griškoveca «Drednauti» un Tatjanas Tolstojas «Soņa».
Sezonas laikā izrādes iestudēs arī jaunie režisori Varis Piņķis un Liena Šmukste. Pie vēl viena jauniestudējuma strādās režisore Māra Ķimele. Darbu plāno arī režisors Lauris Gundars.